Trīs fotogrāfijas: 1) rūpnīcas kolektīvs (Rīgā), trešā rindā pirmais no labās (zemē rūpnīcā veidotie kalumi); 2) kolektīvs, otrā rindā piektais no labās; 3) foto. || Nikolajs Aleksandrs Meirāns, dzimis 1880.gada 19.decembrī, miris 1918.gada 18.novembrī. Nekaroja, bet kara laikā tika aizvests strādāt rūpnīcā Harkovā (Ženijas vīrs, stāstītājas vectēvs). Strādāja rūpnīcā Unions (vēlāk VEF). Metālmākslinieks/kalējs. Sākoties karam, rūpnīcas iekārtas 1915.gadā evakuēja uz Harkovu (Ukrainu). Ar visu ģimeni (sievu un abām meitām) aizbrauca. Bija atbildīgs par visu, kas tika aizvests. Rūpnīca turpināja darboties, bet trūkst ziņu, kas tika ražots. Ģimene esot dzīvojusi labi. Esot bijis liels suns, kas ragavās vilcis bērnus. 1918.gadā jau bija atpakaļ Latvijā, 18.novembrī 38 gadu vecumā mira no spāņu gripas. Sieva palika viena ar meitām, pēckara bada laikos uz ielām tika vārīti milzīgi zupas katli, uz kuriem gāja pēc ēdamā. Pēc atgriešanās no Harkovas atvēra savu darbnīcu. Braucot uz Latviju, vilcienā visi slimoja. Slimos nelaida Latvijā (meita slima ar bakām), tādēļ naktī bēga no vilciena un ar kājām gāja uz Rīgu.

Aleksandrs Vinters bijis frontē Latvijā. 1915. un 1916. gadā fotogrāfijas sūtījis savai sievai Annai Vinterei, kura dzīvojusi Tukumā, kara laikā pārcēlās uz Rīgu. 1915. gadā Aleksandrs jau bijis ievainots, vēlāk frontē arī miris. Viena no fotogrāfijām uzņemta hospitālī. Aleksandrs un Anna apprecējās Tukumā. Ģimenē bija divi bērni - dēls Jānis Vilhelms (1911) un meita Anna Marija Emīlija (1913). || 3 fotogrāfijas

Apliecība par dalību Latvijas atbrīvošanas karā, kareivis Latgales Partizāņu pulka 13.rotā. Izdota 1923.gada 1.novembrī. || Aleksandrs Sarkans - 1886.g. 12.04., miris 1958(7).g. Tēvs Mārtiņš, māte Liga. Mārtiņam vecāki Krišs un Dora. Par karošanu 1931. gadā piešķīra zemi Ilzenē, Alūksnes novads (toreiz Valkas apriņķis). Vectēvs tur arī dzīvojis, piešķirtajā zemē uzcēla māju Laimiņi. Zeme bijusi neauglīga, krūmiem, brikšņiem aizaugusi. Aleksandrs smagi strādājis, zemi apstrādājot ar lāpstu, lauza celmus ar rokām u.tml. Zeme joprojām ir ģimenes īpašumā. 1926. g. meitas Annas dz. gads. Ģimenē aug arī divas meitas no pirmās laulības. Otrajā pasaules karā slēpuši bēgļus (gan radus, gan svešus cilvēkus) šķūnītī, palīdzējuši citiem. Slēpti tuvējos mežos. Vācieši veikuši kratīšanu arī mājās. Kāds vācietis iekodies mājas krēslā ar zobiem, šis krēsls palicis kā ģimenes relikvija (šobrīd vairs nav).