RIX06_027 Aleksandrs Šteinbergs
4 fotogrāfijas.
Aleksandrs Jāņa dēls Šteinbergs. Cesavas pagasts, Šteinbergu dzimta.
Dzimis 1891.gada 4.aprīlī (pēc jaunā kalendāra - 16.aprīlī) Lielvircavā. Miris 1965.gadā Rīgā, apglabāts 1. Meža kapos.
22/23 gadu vecumā sāka karot. Bārenis. Spēlēja mandolīnu.
Mobilizēja armijā. Zināms, ka bijis gūstā pie vāciešiem. Nosūtīts pie vācu ārsta, jo mācējis vācu valodu.
Četras fotogrāfijas:
1) Aleksandrs Šteinbergs formastērpā, pie krēsla;
2) Aleksandrs ar cīņu biedriem. Sēž pirmajā rindā, otrais no kreisās;
3) Aleksandrs ar biedriem, iespējams, ka saņemti gūstā. No labās puses trešais;
4) Gūstā (iespējams, ka nometnē), kreisajā pusē, pie gultas stāv kājās.
Atgriezies mājās pēc kara beigām. Mācījās pie maiznieka par konditoru un Latvijas laikā izveidoja savu konditoreju.
CONTRIBUTOR
Daina Steinberga
DATE
1914 - 1918
LANGUAGE
Latviešu
ITEMS
8
INSTITUTION
Europeana 1914-1918
PROGRESS
METADATA
Discover Similar Stories
RIX06_298 Nikolajs Aleksandrs Meirāns
4 Items
Trīs fotogrāfijas: 1) rūpnīcas kolektīvs (Rīgā), trešā rindā pirmais no labās (zemē rūpnīcā veidotie kalumi); 2) kolektīvs, otrā rindā piektais no labās; 3) foto. || Nikolajs Aleksandrs Meirāns, dzimis 1880.gada 19.decembrī, miris 1918.gada 18.novembrī. Nekaroja, bet kara laikā tika aizvests strādāt rūpnīcā Harkovā (Ženijas vīrs, stāstītājas vectēvs). Strādāja rūpnīcā Unions (vēlāk VEF). Metālmākslinieks/kalējs. Sākoties karam, rūpnīcas iekārtas 1915.gadā evakuēja uz Harkovu (Ukrainu). Ar visu ģimeni (sievu un abām meitām) aizbrauca. Bija atbildīgs par visu, kas tika aizvests. Rūpnīca turpināja darboties, bet trūkst ziņu, kas tika ražots. Ģimene esot dzīvojusi labi. Esot bijis liels suns, kas ragavās vilcis bērnus. 1918.gadā jau bija atpakaļ Latvijā, 18.novembrī 38 gadu vecumā mira no spāņu gripas. Sieva palika viena ar meitām, pēckara bada laikos uz ielām tika vārīti milzīgi zupas katli, uz kuriem gāja pēc ēdamā. Pēc atgriešanās no Harkovas atvēra savu darbnīcu. Braucot uz Latviju, vilcienā visi slimoja. Slimos nelaida Latvijā (meita slima ar bakām), tādēļ naktī bēga no vilciena un ar kājām gāja uz Rīgu.
RIX06_010 Aleksandrs Vinters fotogrāfijas
6 Items
Aleksandrs Vinters bijis frontē Latvijā. 1915. un 1916. gadā fotogrāfijas sūtījis savai sievai Annai Vinterei, kura dzīvojusi Tukumā, kara laikā pārcēlās uz Rīgu. 1915. gadā Aleksandrs jau bijis ievainots, vēlāk frontē arī miris. Viena no fotogrāfijām uzņemta hospitālī. Aleksandrs un Anna apprecējās Tukumā. Ģimenē bija divi bērni - dēls Jānis Vilhelms (1911) un meita Anna Marija Emīlija (1913). || 3 fotogrāfijas
RIX06_016 Latvijas Atbrīvošanas kara dalībnieks Aleksandrs Sarkans
1 Item
Apliecība par dalību Latvijas atbrīvošanas karā, kareivis Latgales Partizāņu pulka 13.rotā. Izdota 1923.gada 1.novembrī. || Aleksandrs Sarkans - 1886.g. 12.04., miris 1958(7).g. Tēvs Mārtiņš, māte Liga. Mārtiņam vecāki Krišs un Dora. Par karošanu 1931. gadā piešķīra zemi Ilzenē, Alūksnes novads (toreiz Valkas apriņķis). Vectēvs tur arī dzīvojis, piešķirtajā zemē uzcēla māju Laimiņi. Zeme bijusi neauglīga, krūmiem, brikšņiem aizaugusi. Aleksandrs smagi strādājis, zemi apstrādājot ar lāpstu, lauza celmus ar rokām u.tml. Zeme joprojām ir ģimenes īpašumā. 1926. g. meitas Annas dz. gads. Ģimenē aug arī divas meitas no pirmās laulības. Otrajā pasaules karā slēpuši bēgļus (gan radus, gan svešus cilvēkus) šķūnītī, palīdzējuši citiem. Slēpti tuvējos mežos. Vācieši veikuši kratīšanu arī mājās. Kāds vācietis iekodies mājas krēslā ar zobiem, šis krēsls palicis kā ģimenes relikvija (šobrīd vairs nav).