4 fotogrāfijas. || Aleksandrs Jāņa dēls Šteinbergs. Cesavas pagasts, Šteinbergu dzimta. Dzimis 1891.gada 4.aprīlī (pēc jaunā kalendāra - 16.aprīlī) Lielvircavā. Miris 1965.gadā Rīgā, apglabāts 1. Meža kapos. 22/23 gadu vecumā sāka karot. Bārenis. Spēlēja mandolīnu. Mobilizēja armijā. Zināms, ka bijis gūstā pie vāciešiem. Nosūtīts pie vācu ārsta, jo mācējis vācu valodu. Četras fotogrāfijas: 1) Aleksandrs Šteinbergs formastērpā, pie krēsla; 2) Aleksandrs ar cīņu biedriem. Sēž pirmajā rindā, otrais no kreisās; 3) Aleksandrs ar biedriem, iespējams, ka saņemti gūstā. No labās puses trešais; 4) Gūstā (iespējams, ka nometnē), kreisajā pusē, pie gultas stāv kājās. Atgriezies mājās pēc kara beigām. Mācījās pie maiznieka par konditoru un Latvijas laikā izveidoja savu konditoreju.

Aleksandrs Vinters bijis frontē Latvijā. 1915. un 1916. gadā fotogrāfijas sūtījis savai sievai Annai Vinterei, kura dzīvojusi Tukumā, kara laikā pārcēlās uz Rīgu. 1915. gadā Aleksandrs jau bijis ievainots, vēlāk frontē arī miris. Viena no fotogrāfijām uzņemta hospitālī. Aleksandrs un Anna apprecējās Tukumā. Ģimenē bija divi bērni - dēls Jānis Vilhelms (1911) un meita Anna Marija Emīlija (1913). || 3 fotogrāfijas

2 Nikolaja Fārta brāļa Jāņa Fārta pastkartes, kurās viņš piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. || Pirms Pirmā pasaules kara mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un iekļāvās trīs guberņās: Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā. Krievijas impērijai pirmais pasaules karš sākās 1914.gada 1.augustā.Tās galvenie pretinieki bija Vācija un Austroungārija, bet sabiedrotie – Antantes valstis (Francija, Lielbritānija un ASV). Kopš kara pirmajām dienām līdztekus regulārās armijas aktivizēšanai papildus sākās mobilizācija 18-43 gadus vecajiem karaklausībai pakļautajiem vīriešiem. Nikolaja Fārta (1895-1920) priekšteči cēlušies no Viesienas – gleznaina Vidzemes apvida pie Gaiziņkalns un Viešūra (Kaķīša) ezera. Nikolajs dzimis 1895.gadā Viesienas pagasta Ramos, Vestienas-Tolkas draudzē. Tēvs Andrejs darbojies kā lauku amatnieks-kurpnieks, māte Ieva aprūpējusi prāvo ģimeni, kur kopā ar Nikolaju uzauguši viņa 3 brāļi – Jānis (1893-1948) , Georgs (1897-1941) un Andrejs (1907-2000), kā arī māsa Alma. Nikolajs labi mācījies vietēja pagasta skolā, kur vēlāk strādājis par skolotāju. Cara armijā iesaukts 1915.gada pavasarī, saglabājies jauniesaukto foto. No kādas vecākā brāļa Jāņa Fārta 1915.gada 17.septembra vēstules zināms, ka Nikolajs nosūtīts uz pozīcijām frontē 1915.gada septembrī. Bet jau 1915.gada 26.oktobrī Nikolajs Fārts kontuzēts pie Dvinskas (tagad Daugavpils). Saglabājušies medicīniskie dokumenti no Vjatskas komisijas ievainoto izvietošanai un apgādei lazaretē Nr. 7. Šajos dokumentos Nikolajs Fārts uzrādīts kā ierindnieks oficieru skolas strēlnieku pulkā. Viņš uzņemts lazaretē 1915.gada 12.novembrī, bet atlaists no tās 3 mēnešu atvaļinājumā ap 1916.gada 6.janvāri. 1916.gada 13.janvārī viņš rakstījis apsveikuma kartiņu kādam mājiniekam (bez pasta zīmoga). Par tālākām Nikolaja gaitām ļauj spriest cita pastkarte, kas sūtīta mājiniekiem Viesienā 1919.gada 10.aprīlī un zīmogota Madonā 1919.gada 12.aprīlī. Saskaņā ar visjaunākā brāļa Andreja (1907-2000) stāstīto, Nikolajs esot palicis kopā ar Krievijas armiju, kurai saskaņā ar līgumu (Brestiļovska, 1918.gada 3.marts) nācās pamest Latvijas teritoriju. Vēlāk Nikolajs Padomju Krievijā cīnījies pilsoņkarā. Likteņgaitas viņu aizvedušas uz Dņepropetrovsku, kur no kādas sērgas (dizentērija vai tīfs) miris 1920.gadā 25 gadu vecumā. Vecākais brālis Jānis Fārts (1893-1948) piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. Avoti: Jāņa Fārta mazbērnu Ligitas Fārtas, Ulda Fārta un Ivetas Rībenas (dz.Fārta) privātie arhīvi. Materiāla autori Ligita Fārta un Iveta Rībena.