Saša Dzeguze Jāņa d. dzimis ap 1895. gadu. Saša bija īstais vārds nevis saīsinājums no Aleksandrs. Dzīvoja pie Cesvaines Grašiem, Kraukļu muižā. Miris 1970. g. beigās/1980. g. sākumā. Apglabāts Ķinderu kapos. Bija brālis - Roberts, kas arī bija strēlnieks un pēc kara piedalījās spēkavīru sacensībās vidējā svara kategorijā.

5 fotogrāfijas no Atbrīvošanas cīņām. || Kārlis Roberts Lindenbergs. Fotogrāfijas pēc kara. Iestājās atbrīvošanas armijā. Tiklīdz tika atbrīvots no gūsta, pievienojās atbrīvošanas armijai. 1) foto - Latgales atbrīvošanas cīņu dalībnieks, 1920.gads. Ludzas pilskalna atbrīvošanas cīņas laikā. Pirmajā rindā pirmais no labās; 2) foto - ar cīņu biedriem. Trešajā rindā trešais no kreisās; 3) foto - no cīņu apmācībām; 4) foto - ar vilcienu un bruņumašīnu Latvijā. Iespējams, ka dodas uz Latgali; 5) foto - Kārlis Roberts Lindenbergs ar sievu Elizabeti. Stāsti no kara: karošana bijusi tāda, ka brīžiem bijuši pārtraukumi, kad viens uz otru nešauj. Pārtraukumos notikusi draudzīga sasaukšanās ar pretiniekiem. Naida nebija. Pēc kara līdz pat pensijai strādāja VEF.

4 fotogrāfijas. || Aleksandrs Jāņa dēls Šteinbergs. Cesavas pagasts, Šteinbergu dzimta. Dzimis 1891.gada 4.aprīlī (pēc jaunā kalendāra - 16.aprīlī) Lielvircavā. Miris 1965.gadā Rīgā, apglabāts 1. Meža kapos. 22/23 gadu vecumā sāka karot. Bārenis. Spēlēja mandolīnu. Mobilizēja armijā. Zināms, ka bijis gūstā pie vāciešiem. Nosūtīts pie vācu ārsta, jo mācējis vācu valodu. Četras fotogrāfijas: 1) Aleksandrs Šteinbergs formastērpā, pie krēsla; 2) Aleksandrs ar cīņu biedriem. Sēž pirmajā rindā, otrais no kreisās; 3) Aleksandrs ar biedriem, iespējams, ka saņemti gūstā. No labās puses trešais; 4) Gūstā (iespējams, ka nometnē), kreisajā pusē, pie gultas stāv kājās. Atgriezies mājās pēc kara beigām. Mācījās pie maiznieka par konditoru un Latvijas laikā izveidoja savu konditoreju.