Ziemassvētku kauju norises vieta - Ložmetējkalns Pirmā Pasaules kara laikā.

Grāmatā publicētas fotogrāfijas un dzimtas koks. || Informācija fiksēta grāmatā Solzemnieki dzīves gaitas, apkopojis Jānis Solzemnieks Barkavā. 11.lpp. - J.Solozemnieka fotogrāfija un artilērista zobena fotogrāfija. 18.-19.lpp. - J.Solozemnieka saimniecības fotogrāfijas. 23.lpp - J.Solozemnieka saimniecības fotogrāfijas. 70.lpp. - J.Solozemnieka un radinieku fotogrāfija.

2 Nikolaja Fārta brāļa Jāņa Fārta pastkartes, kurās viņš piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. || Pirms Pirmā pasaules kara mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un iekļāvās trīs guberņās: Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā. Krievijas impērijai pirmais pasaules karš sākās 1914.gada 1.augustā.Tās galvenie pretinieki bija Vācija un Austroungārija, bet sabiedrotie – Antantes valstis (Francija, Lielbritānija un ASV). Kopš kara pirmajām dienām līdztekus regulārās armijas aktivizēšanai papildus sākās mobilizācija 18-43 gadus vecajiem karaklausībai pakļautajiem vīriešiem. Nikolaja Fārta (1895-1920) priekšteči cēlušies no Viesienas – gleznaina Vidzemes apvida pie Gaiziņkalns un Viešūra (Kaķīša) ezera. Nikolajs dzimis 1895.gadā Viesienas pagasta Ramos, Vestienas-Tolkas draudzē. Tēvs Andrejs darbojies kā lauku amatnieks-kurpnieks, māte Ieva aprūpējusi prāvo ģimeni, kur kopā ar Nikolaju uzauguši viņa 3 brāļi – Jānis (1893-1948) , Georgs (1897-1941) un Andrejs (1907-2000), kā arī māsa Alma. Nikolajs labi mācījies vietēja pagasta skolā, kur vēlāk strādājis par skolotāju. Cara armijā iesaukts 1915.gada pavasarī, saglabājies jauniesaukto foto. No kādas vecākā brāļa Jāņa Fārta 1915.gada 17.septembra vēstules zināms, ka Nikolajs nosūtīts uz pozīcijām frontē 1915.gada septembrī. Bet jau 1915.gada 26.oktobrī Nikolajs Fārts kontuzēts pie Dvinskas (tagad Daugavpils). Saglabājušies medicīniskie dokumenti no Vjatskas komisijas ievainoto izvietošanai un apgādei lazaretē Nr. 7. Šajos dokumentos Nikolajs Fārts uzrādīts kā ierindnieks oficieru skolas strēlnieku pulkā. Viņš uzņemts lazaretē 1915.gada 12.novembrī, bet atlaists no tās 3 mēnešu atvaļinājumā ap 1916.gada 6.janvāri. 1916.gada 13.janvārī viņš rakstījis apsveikuma kartiņu kādam mājiniekam (bez pasta zīmoga). Par tālākām Nikolaja gaitām ļauj spriest cita pastkarte, kas sūtīta mājiniekiem Viesienā 1919.gada 10.aprīlī un zīmogota Madonā 1919.gada 12.aprīlī. Saskaņā ar visjaunākā brāļa Andreja (1907-2000) stāstīto, Nikolajs esot palicis kopā ar Krievijas armiju, kurai saskaņā ar līgumu (Brestiļovska, 1918.gada 3.marts) nācās pamest Latvijas teritoriju. Vēlāk Nikolajs Padomju Krievijā cīnījies pilsoņkarā. Likteņgaitas viņu aizvedušas uz Dņepropetrovsku, kur no kādas sērgas (dizentērija vai tīfs) miris 1920.gadā 25 gadu vecumā. Vecākais brālis Jānis Fārts (1893-1948) piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. Avoti: Jāņa Fārta mazbērnu Ligitas Fārtas, Ulda Fārta un Ivetas Rībenas (dz.Fārta) privātie arhīvi. Materiāla autori Ligita Fārta un Iveta Rībena.