2 Nikolaja Fārta brāļa Jāņa Fārta pastkartes, kurās viņš piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. || Pirms Pirmā pasaules kara mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un iekļāvās trīs guberņās: Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā. Krievijas impērijai pirmais pasaules karš sākās 1914.gada 1.augustā.Tās galvenie pretinieki bija Vācija un Austroungārija, bet sabiedrotie – Antantes valstis (Francija, Lielbritānija un ASV). Kopš kara pirmajām dienām līdztekus regulārās armijas aktivizēšanai papildus sākās mobilizācija 18-43 gadus vecajiem karaklausībai pakļautajiem vīriešiem. Nikolaja Fārta (1895-1920) priekšteči cēlušies no Viesienas – gleznaina Vidzemes apvida pie Gaiziņkalns un Viešūra (Kaķīša) ezera. Nikolajs dzimis 1895.gadā Viesienas pagasta Ramos, Vestienas-Tolkas draudzē. Tēvs Andrejs darbojies kā lauku amatnieks-kurpnieks, māte Ieva aprūpējusi prāvo ģimeni, kur kopā ar Nikolaju uzauguši viņa 3 brāļi – Jānis (1893-1948) , Georgs (1897-1941) un Andrejs (1907-2000), kā arī māsa Alma. Nikolajs labi mācījies vietēja pagasta skolā, kur vēlāk strādājis par skolotāju. Cara armijā iesaukts 1915.gada pavasarī, saglabājies jauniesaukto foto. No kādas vecākā brāļa Jāņa Fārta 1915.gada 17.septembra vēstules zināms, ka Nikolajs nosūtīts uz pozīcijām frontē 1915.gada septembrī. Bet jau 1915.gada 26.oktobrī Nikolajs Fārts kontuzēts pie Dvinskas (tagad Daugavpils). Saglabājušies medicīniskie dokumenti no Vjatskas komisijas ievainoto izvietošanai un apgādei lazaretē Nr. 7. Šajos dokumentos Nikolajs Fārts uzrādīts kā ierindnieks oficieru skolas strēlnieku pulkā. Viņš uzņemts lazaretē 1915.gada 12.novembrī, bet atlaists no tās 3 mēnešu atvaļinājumā ap 1916.gada 6.janvāri. 1916.gada 13.janvārī viņš rakstījis apsveikuma kartiņu kādam mājiniekam (bez pasta zīmoga). Par tālākām Nikolaja gaitām ļauj spriest cita pastkarte, kas sūtīta mājiniekiem Viesienā 1919.gada 10.aprīlī un zīmogota Madonā 1919.gada 12.aprīlī. Saskaņā ar visjaunākā brāļa Andreja (1907-2000) stāstīto, Nikolajs esot palicis kopā ar Krievijas armiju, kurai saskaņā ar līgumu (Brestiļovska, 1918.gada 3.marts) nācās pamest Latvijas teritoriju. Vēlāk Nikolajs Padomju Krievijā cīnījies pilsoņkarā. Likteņgaitas viņu aizvedušas uz Dņepropetrovsku, kur no kādas sērgas (dizentērija vai tīfs) miris 1920.gadā 25 gadu vecumā. Vecākais brālis Jānis Fārts (1893-1948) piemin Nikolaju savā sarakstē ar mājiniekiem. Avoti: Jāņa Fārta mazbērnu Ligitas Fārtas, Ulda Fārta un Ivetas Rībenas (dz.Fārta) privātie arhīvi. Materiāla autori Ligita Fārta un Iveta Rībena.

Pirms Pirmā pasaules kara mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un iekļāvās trīs guberņās: Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā. Krievijas impērijai pirmais pasaules karš sākās 1914.gada 1.augustā.Tās galvenie pretinieki bija Vācija un Austroungārija, bet sabiedrotie – Antantes valstis (Francija, Lielbritānija un ASV). Kopš kara pirmajām dienām līdztekus regulārās armijas aktivizēšanai papildus sākās mobilizācija 18-43 gadus vecajiem karaklausībai pakļautajiem vīriešiem. Georga Fārta (vēlāk Mednis) priekšteči cēlušies no Viesienas – gleznaina Vidzemes apvida pie Gaiziņkalns un Viešūra (Kaķīša) ezera. Georgs dzimis 1897.gadā Viesienas pagastā. Tēvs Andrejs darbojies kā lauku amatnieks-kurpnieks, māte Ieva aprūpējusi prāvo ģimeni, kur kopā ar Nikolaju uzauguši viņa 3 brāļi – Jānis (1893-1948), Nikolajs (1895-1920), Andrejs (1907-2000) un māsa Alma. Krievijas impērijas armijā iesaukts ap 1916.gadu, to apliecina kāda no Čerepovecas sūtīta pastkarte 1916.gada 18.decembrī. Zināms arī, ka Georgs ir vienīgais no vecākajiem bērniem varējis ierasties sava tēva Andreja bērēs 1917.gada februārī Viesienas pagasta Kučeros, jo Jānis tolaik atrodas Austrijā karagūstekņu nometnē, bet Nikolajs – frontē. Krievijā notiek Februāra revolūcija. Cars Nikolajs II atsakās no troņa un varu pārņem Pagaidu valdība. Bet Krievijas armijā krītas disciplīna un notiek kareivju dezertēšana. Saskaņā ar jaunākā brāļa Andreja stāstīto arī Georgs esot dezertējis, ko viņam pa jokam reiz pieminējis vecākais brālis Jānis Fārts. Tādejādi jau 1917.gada februārī Georgs nobeidzis Pirmo pasaules karu un palicis dzimtajā Viesienas pagastā, kur apprecējies ar Kučeru saimniekmeitu Paulīni Medni. Pēc tam viņš pieņēmis sievas uzvārdu, kļūstot Georgs Mednis. Vēlāk Georgs dzīvo un strādā Rīgā. Bet Baigajā gadā (1940-1941) viņš saistīts ar padomju varas struktūru. 1941.gada 22.jūnijā sākas nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai, kopā Sarkano armiju Georgs bēg uz Padomju Savienības teritoriju. Tur Georgs Mednis kritis kaujās pie Maskavas 1941.gada rudenī 44 gadu vecumā. Vecākais brālis Jānis Fārts (1893-1948) piemin Georgu savā sarakstē ar mājiniekiem 1918.gadā. Avoti: Jāņa Fārta mazbērnu Ligitas Fārtas, Ulda Fārta un Ivetas Rībenas (dz.Fārta) privātie arhīvi. Materiāla autori Ligita Fārta un Iveta Rībena. || Viena fotogrāfija, kuras otrajā pusē vecākais brālis Jānis Fārts (1893-1948) piemin Georgu savā sarakstē ar mājiniekiem 1918.gadā.

Lauras Balodes fotogrāfija. || 1915. gadā, kad Smārdei tuvojas fronte, stundu pirms frontes līnijas pārvietošanās pie Vecsīļu ģimenes atjāj virsnieks, kurš paziņo par frontes tuvošanos. Cecīlija un Miķelis Vecsīļi kopā ar diviem maziem bērniem steigā izvācas un dodas bēgļu gaitās. Cecīlija Vecsīle vienmēr nožēloja, ka līdzi nav paņēmusi vīra meistara diplomu (viņš bija augstas klases kokgrebšanas meistars). Diploms iet bojā kopā ar pārējo ģimenes iedzīvi. Vēlāk Harkovā no nieru slimības mirst Miķelis Vecsīlis. Par ģimenes apgādnieku kļūst viņa ap desmit gadu vecais dēls Alberts Vecsīlis. Ģimene atgriežas Latvija pēc tam, kad meita Olga Vecsīle atstāj zīmīti savai mātei ukraiņu valodā. || || Lauras Balodes fotogrāfija || Photograph || Laura Balode