7 fotogrāfijas, 2 pastkartes, 1 krūšu zīme. 7 photos, 2 postcards, 1 badge. || [LATVISKI] Pirms Pirmā pasaules kara mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un iekļāvās trīs guberņās: Kurzemes (krievu: Курля́ндская губерния, vācu: Kurländisches Gouvernement), Vidzemes (vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) un Vitebskas guberņā (krievu: Витебская губерния). Krievijas impērijai pirmais pasaules karš sākās 1914.gada 1.augustā. Tās galvenie pretinieki bija Vācija un Austroungārija, bet sabiedrotie – Antantes valstis (Francija, Lielbritānija un ASV). Kopš kara pirmajām dienām līdztekus regulārās armijas aktivizēšanai papildus sākās mobilizācija 18-43 gadus vecajiem karaklausībai pakļautajiem vīriešiem. Patriotisma jūtu vadīti daudzi vīrieši pieteicās iesaukšanai karā brīvprātīgi. Viņu vidū arī Jānis Fārts, kurš tolaik strādā par skolotāju Martas Stalažas privātajā proģimnāzijā Rūjienā. Jāņa Fārta priekšteči cēlušies no Viesienas – gleznaina Vidzemes apvida pie Gaiziņkalns un Viešūra (Kaķīša) ezera. Jānis dzimis Viesienas pagasta Cigļos (tagad Aronas pagasta Čiglas) 1893.gada 8.februārī (v.s. – 29.janvārī) Vestienas-Tolkas draudzē. Tēvs Andrejs darbojies kā lauku amatnieks-kurpnieks, māte Ieva aprūpējusi prāvo ģimeni, kur kopā ar Jāni uzauguši viņa 3 jaunākie brāļi – Nikolajs, Georgs un Andrejs, kā arī māsa Alma. Jānis labi mācījies draudzes pamatskolā, sevišķi padevusies matemātika, bet zēna tālākai izglītībai pēc pamatskolas trūcis līdzekļu. Tad nu apdāvinātais censonis pašmācības ceļā apguvis zināšanas un devies uz Pēterburgu likt skolotāja eksāmenus; naudu tālajam ceļam atlicinājusi mātesmāsa Ede Sirmā. Vispirms iegūtas mājskolotāja tiesības matemātikā (1911), bet nedaudz vēlāk arī dabaszinātnē (1913). Šie tad arī ir skolotāja Fārta mācītie priekšmeti Martas Stalažas privātajā proģimnāzijā Rūjienā līdz 1914.gada oktobrim, kad sākas karadienesta gaitas. Saskaņā ar karavīra gaitu aprakstu (LVVA, 5601.fonds, I.apr., 1685.lieta): 1914.gada 4.oktobrī Iestājies Cēsu komandatūrā Krievijas armijā 172. rezerves bataljonā. 1915.gada 15.janvārī uz paša vēlēšanos iesaukts aktīvā armijā 74.Stavropoles kājnieku pulkā kā apakškareivis. 1915.gada 22.jūnijā komandēts Minskas kara apgabala priekšnieka rīcībā. Pie Minskas Nikolaja ģimnāzijas izturējis brīvprātīgā eksāmenu. 1915.gada 18.augustā ieskaitīts 2.Kijevas praporščiku skolā. 1915.gada 17.novembrī beidzis skolu kā jaunākais apakšvirsnieks, 18.novembrī ievests par praporščiku. 1915.gada novembrī dienējis Kazaņas kara apgabala 109.rezerves bataljonā, decembrī – 7.armijas rezerves bataljonā. 1916.gada februārī iecelts par 106.marševoj rotas komandieri. 1916.gada 9.jūnijā dienējis 148.Lielkņazes Anastasijas Nikolajevnas Kaspijas kājnieku pulkā. 10.jūnijā – rotas jaunākais virsnieks. 1916.gada 22.jūnijā (vai 24.jūnijā) ievainots kaujā Galīcijas frontē pie Monasteržiskas (šodien Ukrainas teritotijā; Ukrainian: Монастириська; Polish: Monasterzyska; English: Monastyryska) un kritis Austroungārijas karaspēka gūstā. Atradies karagūstekņu nometnē, oficieru nodalījumā, Spratcernā pie St.Poltenas (Spratzern bei St.Polten), Austrijā (Nieder-Ostrreich) līdz atbrīvošanai no nometnes karam beidzoties. Tā kā 1918.gada 11.novembrī karā novājinātā Vācija kapitulē, tiek noslēgts pamiers; kara gūstekņi tiek atbrīvoti. Jānis Fārts atgriežas mājup caur Petrogradu (saglabājies fotoattēls) un Latvijā ierodas 1918.gada decembrī. No 1919.gada janvāra strādā Rīgā kā skolotājs. Vēlāk aktīvi cīnās Latvijas Atbrīvošanas karā (1918-1920); turpina militāro karjeru, uzdienot līdz pulkvežleitnanta pakāpei Aizputes 10.kājnieku pulkā 1940.gadā. Apbalvojumi – ordeņi un medaļas: Triju Zvaigžņu ordenis, kavalieris, 5.šķira, Nr.264, 1927.gada 15.novembris. Viestura ordenis, IV šķira, ar šķēpiem, 1939.gada 26.jūlijs. Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme. Latvijas Atbrīvošanas kara 10 gadu jubilejas medaļa. 1940.gada jūnijā Padomju Savienība okupēja Latviju un vardarbīgi iznīcināja Latvijas valsts neatkarību. Uz armijas bāzes tika izveidots Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas (SZSA) 24.teritoriālais strēlnieku korpuss. 1941.gada jūnijā slimības dēļ Jānis Fārts atrodas atvaļinājumā un ārstējas Cēsu karavīru sanatorijā Cīrulīšos, tā izbēgot no represijām 1941.gada 14.jūnijā vasaras nometnē Litenē, kur karavīrus apcietina un deportē uz GULAG-a nometnēm Krievijā, kur lielākā daļa tiek noslepkavota vai iet bojā smagos darba un sadzīves apstākļos. Jānis Fārts miris 1948.gada 8.aprīlī. Apglabāts 1948.gada 12.aprīlī Rīgas Miķeļa kapsētas Debesbraukšanas draudzes kapu nodalījumā. Avoti: Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA, 5601.fonds, I.apr., 1685.lieta). Ducmane, Kristīne, (1993) Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940. Rīga : Latvijas Vēstures muzejs : Latvijas enciklopēdija. Jēkabsons, Ē., Ščerbinskis, V. (sast.). Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918.–1940. : Biogrāfiska vārdnīca // Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 527 lpp. http://marksrussianmilitaryhistory.info/RUSS1914.html http://www.austro-hungarian-army.co.uk/powcamps.htm https://en.wikipedia.org/wiki/Monastyryska Jāņa Fārta mazbērnu Ligitas Fārtas, Ulda Fārta un Ivetas Rībenas (dz.Fārta) privātie arhīvi. Materiāla autori Ligita Fārta un Iveta Rībena. [ENGLISH] Prior to World War I the area that is now Latvia was in the Russian Empire, and was part of three gubernias (provinces): Courland, Livland, and Vitebsk. The First World War started in Russia on 1 August 1914. The main enemies were Germany and Austro-Hungary, but the Allies – the countries of Entente Alliance (the French Republic, the British Empire and the USA). Starting with the first days of the World War I in addition to activating the regular army there started the mobilisation of the 18-43 old men subjected to conscription. Due to the patriotic feelings many men volunteered. Among them was Jānis Fārts who worked as a teacher in Rūjiena. Jānis Fārts ancestry comes from Viesiena – a picturesque area at Lake Viešūrs (Kaķītis) and Gaiziņkalns, the highest hill of Latvia. Jānis Fārts was born on 8 February 1893 (according the old calendar on 29 January) at the household Cigļi, Viesiena, the parish of Vestiena-Tolka (today the parish of Arona, the household Čiglas). His father Andrejs was a country craftsman-shoemaker, mother Ieva took care of the large family with 5 children: Jānis was the eldest, three younger brothers Nikolajs, Georgs, Andrejs, and sister Alma. Jānis was one of the best pupils at the parish school, excellent in mathematics, but the family did not have financial means to support his further education. Jānis acquired the necessary knowledge by self-instruction and went to St.Petersburg to take the teacher’s exams; the money for the distant trip was saved by his mother's sister Aunt Ede Sirmā. First Jānis Fārts acquired the status of mathematics teacher (1911), a little later - the nature science teacher (1913). These are the subjects teacher Jānis Fārts taught at Marta Stalaža private progymnasium at Rūjiena until October 1914 when he started his military service. According the description of Jānis Fārts service (The National Archive of Latvia, LVVA- 5601.fonds, I.apr., 1685.lieta): 1914 October 4 Joined Russian army 172nd reserve battalion from Cēsis enlistment point. 1915 January 15 Volunteered in the active army, enrolled in the74th Stavropole Infantry Regiment (74-i Pekhotnyi Stavropolskii polk) 19th Infantry Division, as a soldier. 1915 June 22 Commanded to the local brigade in Minsk. Passed the volunteer exams at the Nicholas Gymansium in Minsk. 1915 August 18 Enrolled in the 2nd Kiev praporschic school. 1915 November 17 Graduated from the school as a junior officer. 1915 November 18 Enrolled as a praporschic. 1915 November Service at the Kazan 109th reserve battalion. 1915 December Service at the 7th Army reserve battalion. 1916 February Enrolled as the marching (marshevoj) commander of the 106th company (unit). 1916 June 9 Service at the Grand Duchess Anastasia Nikolaevna 148th Caspian Infantry Regiment. 1916 June 10 The junior officer of the company (unit). 1916 June 22 (or 24) Wounded in Galicia at Monostirzhesk (today Monastyryska, Ukraine) and taken as a war prisoner by Austro-Hungarian troops to the POW camp, officer division at Spratzern bei St.Polten lower Austria (Nieder-Ostrreich). The Armistice of 11 November 1918 marked a victory for the Allies and a complete defeat for Germany. War prisoners were released. Jānis Fārts returned via Petrograd (see the photo Nr.) and arrives in Latvia in December 1918. From January 1919 he took an active part at the Latvian Liberation War (1918-1920) and continued his military career in the Latvian Army, Aizpute 10th Infantry Regiment until 1940 as the lieutenant colonel. Jānis Fārts was awarded these orders and medals: The order of Three Stars, bearer, 5th class, Nr 264, on 15.11.1927. The order of Viesturs with swords, officer, 4th class, 1938. The Latvian Liberation War Commemorative badge,1923.11. The Latvian War of Liberation 10th anniversary medal. On 17 June 1940 Latvia was occupied by the Soviet Union. In September–November 1940 the Latvian army was renamed People's Army, further it was incorporated in the Red Army's 24th Territorial Rifle Corps, 183rd Division. In June 1941 due to his illness Jānis Fārts is on his sick leave and undergoes treatment at Cēsis Sanatorium Sprīdīši. Thus avoiding the tragic events at the Litene summer camp where the entire Territorial Corps were sent. In Litene Latvian higher officers were either arrested, or shot, or deported to Gulag camps. In June 1941 due to his illness Jānis Fārts is on sick leave and undergoes treatment at the Latvian army soldier sanatorium at Cīrulīši, Cēsis, thus avoiding the tragedy at Litene army summer camp, where most of Latvian army officers perished being either shot or deported to the camps of GULAG where they were sentenced to death or long-term imprisonment. Due to inhumane conditions they died of famine, illnesses and hard work. Jānis Fārts died on 8 April 1948. He was buried at the cemetry Miķeļa kapi, Riga Ascension Orthodox Church division. Sources: The National State Archive of Latvia, LVVA- 5601.fonds, I.apr., 1685.lieta. Ducmane, Kristīne, (1993) Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940. Rīga : Latvijas Vēstures muzejs : Latvijas enciklopēdija. Jēkabsons, Ē., Ščerbinskis, V. (sast.). Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918.–1940. : Biogrāfiska vārdnīca // Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 527 lpp. http://marksrussianmilitaryhistory.info/RUSS1914.html. http://www.austro-hungarian-army.co.uk/powcamps.htm. https://en.wikipedia.org/wiki/Monastyryska Ligita Fārta, Uldis Fārts, and Iveta Ribena’s private family archives. Jānis Fārts is our grandfather form father's side. The material is compiled by Ligita Fārta and Iveta Rībena.

Irmas Veinbergas astkartes no pirmā pasaules kara Irmu Veinberga - 1887 - 1963.Saņemts Cēsīs un Rīgā. Pirmās divas fotogrāfijas: Irma Veinberga tautastērpā. Pastkartes - sūtitas Irmai Veinbergai. Sutītāji kavalieri un draudzenes. Divās fotogrāfijās redzams viens un tas pats kavalieris, kura personība nav zināma. Daļa pastkaršu Krieviski, Latviski un Vāciski. || 1) Divas fotografijas ar Irmu Veinbergu 2) 1914.-1918 gada kariņas 21. gab 3) 13 kartiņas īsi pirms un pēc kara.

Lauras Balodes fotogrāfija. || 1915. gadā, kad Smārdei tuvojas fronte, stundu pirms frontes līnijas pārvietošanās pie Vecsīļu ģimenes atjāj virsnieks, kurš paziņo par frontes tuvošanos. Cecīlija un Miķelis Vecsīļi kopā ar diviem maziem bērniem steigā izvācas un dodas bēgļu gaitās. Cecīlija Vecsīle vienmēr nožēloja, ka līdzi nav paņēmusi vīra meistara diplomu (viņš bija augstas klases kokgrebšanas meistars). Diploms iet bojā kopā ar pārējo ģimenes iedzīvi. Vēlāk Harkovā no nieru slimības mirst Miķelis Vecsīlis. Par ģimenes apgādnieku kļūst viņa ap desmit gadu vecais dēls Alberts Vecsīlis. Ģimene atgriežas Latvija pēc tam, kad meita Olga Vecsīle atstāj zīmīti savai mātei ukraiņu valodā. || || Lauras Balodes fotogrāfija || Photograph || Laura Balode