Vilhelms Vilis Johans Jānis. Dzimis 1891.gadā. Iesaukts 1914. vai 1915.gadā. Otrais Rīgas Strēlnieku pulks. Ievainots pie Ložmetējkalna. No kara atgriezies ar vienu kāju. Ir bijis hospitālī Novgorodā. Cīnījies arī Ložmetējkalnā. 1917.gada 11.augustā komisijas lēmums par demobilizāciju. Divas fotogrāfijas: 1) Vilis formastērpā; 2) Vilis ar cīņu biedriem (vidējais); 3) Pastkarte no brāļa Andreja. Pēc pastkartes var secināt, ka gulējis hospitālī Novgorodā. || 2 fotogrāfijas 1 pastkarte

1 gab. ģimenes foto Harkovā; 1 gab. Marijas autobiogrāfija; 3 foto ar Mariju Lāci; 1 pases oriģināls; 1 foto; 6 pases kopijas; 11 fotogrāfijas. || Lāču dzimta, Latvijā dzīvojuši Umurgas pagastā, Lāču mājās - dzimtas mājās. 1898. gadā pārcēlās uz Rīgu. Vecākā māsa Elizabete Lāce, dzimusi 1883.gada 7. oktobrī, mirusi 1980. gada oktobrī. No 1909. gada līdz 1915. gadam strādāja AEG rūpnīcā. 1915.gadā, Rīgas evakuācijas laikā ģimene tika pārvesta uz Harkovu (jo strādāja rūpnīcā, kuru pārveda uz Harkovu). Līdzi devās: Tēvs Tenis Lācis, dzimis 1850. gadā, Pociemā. Miris 1915. gadā. Māsa Kristīne Kušķe (dzimusi Lāce), dzimusi 1886. gadā, mirusi 1963. gadā. Brālis Jānis Lācis, dzimis 1890. gadā. Brālis Pēteris Lācis, dzimis 1892. vai 1893. gadā. Tika nogalināts Harkovā, visticamāk, ka viņu nogalināja Sarkanie strēlnieki. Māsa Marija Lāce, dzimusi 1899. gadā, Rīgā, mirusi 1956. gadā. Māsa Lidija Lāce, dzimusi 1902. gadā, mirusi 1962. gadā. Māsas Kristīnes vīrs Jānis Kušķis (izcelsme Mazsalacas pagastā). 1919.gadā viņu nošāva vācieši. (Pirmā fotogrāfija) Harkovā mira tēvs. Marija Lāce Harkovā turpināja mācības Ņikuļina sieviešu ģimnāzijā. Nepabeidza sesto klasi tēva nāves dēļ. Pēc tam mācījās Hmiļnicka grāmatvedības kursos, kurus beidza 1917. gadā, un šajā paša gadā sāka strādāt ziemeļu Doņeckas dzelzceļu tīklu pārvadē par kantora darbinieci. (pielikumā atmiņu pieraksts) Trīs fotogrāfijas ar Mariju, kas uzņemtas Harkovā. Dzīvoja Zuravlovkas muižā. Par to liecina zīmogs tēva pasē. (Pielikumā Tēva pase) Fotogrāfija ar Mariju Harkovā, indiāņu apģērbā. Ikdiena (ko stāstījusi Elizabete): Elizabete pati šuva, pirms kara strādāja Jaunajā Rīgas teātrī par šuvēju, darināja apģērbu pašu vajadzībām un pelnīja iztiku Harkovā kā šuvēja. Kad pilsētā nebija pieejama pārtika, devās uz apkārtējiem ciemiem, piedāvājot šūšanas pakalpojumus, pretī saņemot pārtiku. Tajā laikā bija problēmas ar satiksmi, bet bija pazīstams lokomotīves vadītājs, un ceļā no darba ciemā uz Harkovu viņai iedeva vietu uz lokomotīves. Ierodoties Harkovā, viņu bija jānoceļ no lokomotīves, jo bija nosalusi, taču palika dzīva. Māsas pelnīja naudu, tamborējot smalkus lakatus vietējām dāmām. Lidija vēl esot mācījusies skolā. Karam beidzoties, bija strādājusi par medmāsu jeb sanitāri slimnīcā. Ārsts bija apsolījis, ka nodrošinās viņai mācības, ja Lidija nebrauks uz Latviju. Marija strādāja ar dzelzceļu saistītā darba vietā. Viņu negribēja atbrīvot no darba un laist atpakaļ uz Latviju, jo Marija zināja stratēģisku informāciju par dzelzceļu. Taču beigās viņai izdevās atbraukt uz Latviju. Māsa Kristīne Rīgā ieradusies agrāk par pārējo ģimeni, jo viņai bija armijas pase, uz kuras pamata ir izdota Latvijas pase. 1919.gadā redzēja, kā viņas šķirto vīru vācieši ved nošaut. Pielikumā visu ģimenes locekļu pases fotogrāfijas. Fotogrāfijas: - Ģimenes fotogrāfija, kur brālim un vīram noskūti mati (visticamāk, iesaukti armijā), vīrs formastērpā, draugs, virsnieks, Pjotrs Naumenko un viņa brālis. - Māsas ar brāli Pēteri Harkovā pie sētas. Pirmā no kreisās Lidija, Elizabete un Pēteris. - Pēteris ar draugiem Harkovā. Pēteris labajā pusē. - Pēteris Lācis un Jānis Kušķis ar lāpstām Harkovā. - Fotogrāfija ar trīs karavīriem (ar ieročiem). Vidējais Jānis Kušķis. Par kara gaitām ziņu nav. - Elizabete sēž ar avīzi rokās (Harkovā), avīzē rakstīts Južnij Kraj. Iespējams, ka fotografēts viņu mājās. - Pēteris Lācis ar plinti pirms medībām Harkovā. - Pēteris Lācis pie priedes Harkovā. - Pēteris Lācis bez krekla. - Divi foto ar Jāni Lāci formastērpā, sēžot. Fotografēts Rīgā. Nav zināms, vai kara laikā vai pēc kara.

Grāmatā publicētas fotogrāfijas un dzimtas koks. || Informācija fiksēta grāmatā Solzemnieki dzīves gaitas, apkopojis Jānis Solzemnieks Barkavā. 11.lpp. - J.Solozemnieka fotogrāfija un artilērista zobena fotogrāfija. 18.-19.lpp. - J.Solozemnieka saimniecības fotogrāfijas. 23.lpp - J.Solozemnieka saimniecības fotogrāfijas. 70.lpp. - J.Solozemnieka un radinieku fotogrāfija.